Kas ir kriptovalūta un kā tā atšķiras no tradicionālās naudas?

Lai gan nākotne joprojām ir neskaidrības, jo īpaši attiecībā uz regulatīvām norādēm, viens ir skaidrs – kriptovalūtas ir šeit, lai paliktu. Viens no spilgtākajiem piemēriem Latvijā ir lidsabiedrība “airBaltic”, kas sadarbībā ar uzņēmumu BitPay ļauj iegādāties biļetes lidsabiedrības mājaslapā ne vien ar Bitcoin, bet arī ar citām kriptovalūtām, tostarp Bitcoin Cash, Ether un Dogecoin. Gadu sākumā – elektroniskās naudas coin lucky strike ios kompānijai, ko dibināja Čaums, izmantojot kriptogrāfiju, lai nodrošinātu drošus darījumus. Ja jūs ieguldāt, izmantojot kriptovalūtas, kriptovalūtu aplikšanai ar nodokļiem vajadzētu kļūt par centrālo faktoru jūsu stratēģijā. Turklāt blokķēdes projekti Latvijā bieži vien ir vērsti uz praktiskām iespējām, sākot no piegādes ķēdes izsekošanas līdz digitālās identitātes pārbaudei.

Tas nozīmē, ka likumdevējs var noteikt pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par tādu ienākumu, kas nav ienākums no saimnieciskās darbības. Satversmes tiesa iepriekš ir vērtējusi objektīvā neto principa piemērošanu iedzīvotāju ienākuma nodoklim no saimnieciskās darbības. Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikšana no izložu un azartspēļu laimestiem ir vērsta uz izložu un azartspēļu atkarības mazināšanu. Proti, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli esot apliekami tādi saņemtie naudas līdzekļi, kuriem ir ienākumu gūšanas raksturs.

Dažādās valstīs azartspēļu laimesta nodoklis var ievērojami atšķirties, un tas bieži vien ir atkarīgs no konkrētās valsts nodokļu politikas un azartspēļu regulējuma. Viena no galvenajām sekām, ja netiek maksāts azartspēļu laimesta nodoklis, ir iespējamās soda sankcijas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses. Viņi uzskata, ka azartspēļu laimesta nodoklis varētu vēl vairāk pasliktināt finansiālo situāciju tiem, kuri jau tā ir ekonomiski neaizsargāti un kuri varētu būt vairāk pakļauti azartspēļu atkarībai. Daži cilvēki arī pauž bažas par to, kā azartspēļu laimesta nodoklis var ietekmēt sociāli neaizsargātākās grupas.

No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo 2008., 2009., 2010., 2011., 2012., 2013., 2014., 2015., 2016., 2017., 2018., 2019. Līdz šā likuma 39.pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.septembrim ir spēkā Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumi Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Un 2006.taksācijas gadā gūts no augoša meža pārdošanas vai no kokmateriālu pārdošanas, netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz šajos noteikumos izdarīto attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumi nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” ir piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Savukārt, ja nerezidents atrodas, ir izveidots vai nodibināts Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumu Nr.655 minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, tad Iesniedzējam attiecībā uz 2018.gadā veikto maksājumu par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādi ir jāpiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta sestā daļa un no maksājuma nerezidentam ir jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis, piemērojot 20 procentu likumi. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti (izņemot fiziskās personas) un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt, ja nerezidents atrodas, ir izveidots vai nodibināts Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumos Nr.276 minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, tad Iesniedzējam attiecībā uz 2017.gadā veikto maksājumu par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādi ir jāpiemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astotā daļa un no maksājuma nerezidentam ir jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis, piemērojot 15 procentu likumi.

  • Gada laikā iesniegtās deklarācijas tiek precizētas gada kopsavilkumā, nodrošinot, ka zaudējumi no viena perioda tiek korekti segti ar nākamā perioda peļņu.
  • Tādējādi, ja Iesniedzējs 2017.gadā veic maksājumu nerezidentam par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādi, nerezidenta gūtais ienākums neveido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu Latvijā un ienākuma izmaksas brīdī uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur.
  • Skaidrā nauda, ​​kas izmantota iegādei, jau ir aplikta ar nodokli, izmantojot citus līdzekļus.
  • Taksācijas gadā un turpmākajos taksācijas gados, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek, ja tā izmaksas avots ir uz maksātāju attiecināmā aprēķinātā personālsabiedrības peļņas daļa, kas radusies līdz 2017.
  • Tas var būt nepieciešams, ja jums ir ievērojami kriptovalūtu darījumi, par kuriem ir jāziņo, vai ja jums ir citi ienākumi, kas jāatspoguļo jūsu nodokļu deklarācijā.

Likums “Par IIN” paredz, ka izložu un azartspēļu laimesti virs 3000 eiro sliekšņa ir apliekami ar nodokli. Normatīvie akti paredz noteiktas nodokļa likmes un neapliekamo minimumu izložu un azartspēļu laimestiem. Latvijā laimesti tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko nosaka attiecīgie likumi. Nodoklis attiecas uz visiem izložu un azartspēļu veidiem – no loterijām līdz kazino laimestiem.

Ja pārskata periodā ir bijuši tikai darījumi, kuri neveido ar nodokli apliekamu ienākumu no kapitāla pieauguma (ciesti zaudējumi), deklarāciju DK par pārskata periodu neiesniedz. Saskaņā ar likuma par IIN 15.panta 5.daļu ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas, ja tas kvalificējams kā ienākums no kapitāla pieauguma, no 2025.gada piemēro 25,5% nodokļa likmi. Punktā ir noteikts, ka pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tiek pieskaitīti citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9. Darījumi ar kriptovalūtu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa viedokļa tiek kvalificēti kā darījumi ar kapitāla aktīviem, un ienākums tiek noteikts kā ienākums no kapitāla pieauguma (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 pants). Nodokļa maksātājs iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma veidlapas paraugu apstiprina un tās aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumi Nr.662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr.662).

Atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim) 3.panta pirmajai daļai attiecībā uz rezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim) nenosaka speciālu regulējumu attiecībā uz ienākumu, kas gūts no komercdarbības ar virtuālo valūtu (kriptovalūtu) aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Ievērojot minēto, ja Iesniedzējs veiks virtuālās valūtas pārdošanas darījumus Latvijas Republikā, proti, savā vārdā pārdos virtuālo valūtu, tad šim darījumam pievienotās vērtības nodokli nav jāpiemēro. Minētā norma ir pārņemta Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta “d” apakšpunktā, proti, ar nodokli neapliek pakalpojumus (ieskaitot starpniecību), kas attiecas uz maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu, kā arī tirdzniecību (ieskaitot starpniecību) ar maksāšanas līdzekļiem un citiem naudas tirgus instrumentiem, izņemot maksāšanas līdzekļus, kurus piegādā kolekcionēšanai vai kuri satur dārgmetālu.

Kas ir azartspēļu nodoklis?

Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis no minētajām dividendēm un procentu ienākuma ir ieturēts nepilnā apmērā, minēto dividenžu un procentu ienākumu, kas gūts ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros, samazina proporcionāli attiecībai starp piemēroto ieturētā nodokļa likmi un šā likuma 15. 1) dividendēm un procentu ienākumu, kas gūts ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros (tie tiek iemaksāti ieguldījumu kontā un piesaistītajos kontos), ja no minētajām dividendēm un procentu ienākuma jau ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un dividendēm, kas nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar šā likuma 9. 12.1 Ja dividenžu ienākumā ir ietverts arī taksācijas gada laikā aprēķināto ārkārtas dividenžu apmērs, par kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā ir samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, apliekamo ienākumu no dividendēm nosaka kā aprēķināto dividenžu un taksācijas gada laikā aprēķināto ārkārtas dividenžu starpību.

Nodokļi par loteriju laimestiem ASV

3.6 Šā panta pirmās daļas 2.1 un 2.2 punkta piemērošanai tiek pieņemts, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir samaksāts, ja dividendes vai dividendēm pielīdzināmu ienākumu, vai likvidācijas kvotu izmaksā citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta kapitālsabiedrība, kas nodibināta un darbojas saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. B) ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī no likvidācijas kvotas ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis; B) ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī no dividendēm, dividendēm pielīdzināma ienākuma vai nosacītajām dividendēm ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis; Avansa maksājumu apmēru maksātājam, kas gūst ienākumus no saimnieciskās darbības, no kuras ienākumiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nosaka saskaņā ar šā likuma 18.pantu.

Eiropas Prokuratūra (EPPO) Berlīnē arestējusi divus aizdomās turētos un veikusi mantas arestus izmeklēšanā pret noziedzīgu grupējumu, kas tiek turēts aizdomās par 66 miljonu EUR nenomaksāta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un vairāk nekā 137 miljonu EUR akcīzes nodokļu izkrāpšanu kopš 2023. Papildus konstatēts, ka noziedzīgie grupējumi piemērojuši samazinātu PVN, izmantojot tā dēvēto “maržas nodokļa shēmu”, kur tālāktirgotāji, pārdodot no privātpersonām iegādātas lietotas preces, PVN maksā no starpības starp pirkuma un pārdošanas cenu. 80 kratīšanās septiņās valstīs, tostarp Latvijā, tika arestētas sešas personas un arestēta manta vairāk nekā 20 miljonu EUR vērtībā. Krāpšanas rezultātā Eiropas Savienības (ES) un dalībvalstu budžetiem radīti zaudējumi vismaz 100 miljonu EUR apmērā. Eiropas Prokuratūras (EPPO) vadītā izmeklēšana “Vortex” atklājusi apjomīgas pārrobežu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmas, kas īstenotas, veicot tūkstošiem lietotu luksusa automašīnu pārdošanu visā Eiropā.

Visas summas jāpārrēķina EUR pēc maiņas kursa darījuma datumā. Zaudējumi no neizdevīgiem darījumiem tiek ieskaitīti pret peļņu no izdevīgiem darījumiem viena taksācijas gada ietvaros. 📋Ievadi summas augstāk — rīks parādīs DK iesniegšanas termiņu VID. Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos. Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu. Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus.